Plašāka informācija par Klusuma nedēļām
Izdegšana, stress un nemiers – kā klusums kļūst par labāko terapiju. Stāsta Lita Rubene.
Ikdienā mēs skrienam, strādājam, nemitīgi esam iespiesti starp pienākumiem, tehnoloģijām un troksni. Pat īsos atpūtas brīžos prātā turpina virpuļot neatrisināti jautājumi. Nemanot piezogas sajūta, ka ir pazudis dzīvesprieks un motivācija. Ir bailes atslābt un atlaist kontroli, viss nezināmais liekas neuzticams, un kļūstam aizvien noslēgtāki un vientuļāki. Tas tikai liecina, kādā spriedzē un izdzīvošanas mehānismā dzīvojam, tā šķietami ir jaunā "norma". Taču dziļi apzināmies, ka ir pielavījies līdzsvara trūkums starp darbu un atpūtu vai, citiem vārdiem sakot, starp ķermeni, dvēseli un garu. Šādos brīžos ir jāsāk ar apstāšanos un pievēršanos sev. Kur ir mans resurss, miers, un ko patiesi es vēlos? Šie ir jautājumi, kuri aicina pabūt nedēļu klusumā.
"Klusuma nedēļa" nav parasta atpūta, bet gan dziļš restarts – mūsu mentālajai sistēmai un emocionālajam ķermenim. Tas ir laiks, kad apstājamies, aizmirstam par ikdienas rūpēm un sadzirdam sevi. Pirmajā brīdī šķiet, ka septiņas dienas ir daudz par daudz, taču pētījumi liecina, ka cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotos. "Pirmās divas vai trīs dienas vēl tikai "nolobām" ikdienas steigu un ieradumus. Fizioloģiskā sistēma lēnām mācās pāriet citā ritmā, apgūt "telpu", kur nav jāskrien, nav jādara, nav jāpierāda," skaidro Lita Rubene, garīgo prakšu centra "Stacija" dibinātāja un vadītāja.
Tikai ceturtajā, piektajā dienā cilvēks kļūst vērīgāks, prāts nomierinās, ienāk tukšums vai sajūtas, kas sen apspiestas. Lēnām parādās apjausma par to, kas ar mani notiek, kādā virzienā doties: "Līdzīgi kā ceļojot: ja iekšējā telpa ir "tukša" un esam izsmelti, nekavējoties mesties iekšā aktīvā tūrismā īsti nevēlamies. Ir vajadzīgs laiks, lai iejustos un patiesi sajustu, ko darīt tālāk, tad šis lēmums ir mijiedarbībā ar iekšējo pasauli un resursu."
Ir būtiski saprast, ka lielas pārmaiņas mūsos notiek lēnām. Jā, var būt ārēji negaidīti apstākļi, taču integrācija vai pieņemšana notiek ļoti lēnām, jo tāds ir cilvēka ātrums, mūsu uzbūve. Attiecīgi ātri risinājumi sniedz ātru un īslaicīgu efektu, kas tikpat ātri pazūd.
Tikai ceturtajā, piektajā dienā cilvēks kļūst vērīgāks, prāts nomierinās, ienāk tukšums vai sajūtas, kas sen apspiestas. Lēnām parādās apjausma par to, kas ar mani notiek, kādā virzienā doties: "Līdzīgi kā ceļojot: ja iekšējā telpa ir "tukša" un esam izsmelti, nekavējoties mesties iekšā aktīvā tūrismā īsti nevēlamies. Ir vajadzīgs laiks, lai iejustos un patiesi sajustu, ko darīt tālāk, tad šis lēmums ir mijiedarbībā ar iekšējo pasauli un resursu."
Ir būtiski saprast, ka lielas pārmaiņas mūsos notiek lēnām. Jā, var būt ārēji negaidīti apstākļi, taču integrācija vai pieņemšana notiek ļoti lēnām, jo tāds ir cilvēka ātrums, mūsu uzbūve. Attiecīgi ātri risinājumi sniedz ātru un īslaicīgu efektu, kas tikpat ātri pazūd.
"Tā kā esam kļuvuši par patērētāju kultūru, tāpat dzīvojam arī attiecībā uz sevi. Tērējam pāri spējām un resursiem, gan tāpēc, ka vēlamies, gan tāpēc, ka neapzināmies, kas pa īstam ar mums notiek. Vienas dienas retrīts, terapijas sesija vai pastaiga – tas ir brīnišķīgi. Taču, ja dzīvojam ātru dzīvi, ar to ir par maz. Ja tik tiešām vēlies ko mainīt, jāsaprot, ka pilnīga pāreja var notikt tikai tad, ja nav uzmanības novērsēju. Tam nepieciešams ilgāks laiks, kvalitatīva vieta un drosme pateikt: "Jā, es ļaujos."
Kā aizrit septiņas klusuma dienas
Pirmajā dienā tiek rūpīgi pastāstīts par saturu un formu, par praksēm, piemēram, meditāciju, pastaigām, grāmatu lasīšanu, dienasgrāmatu, refleksiju u. tml. Katrs dalībnieks izvēlas, kā "Klusuma nedēļa" noritēs viņam, turklāt tas ir dinamisks process. Iespējams, sākumā būs vairāk laika miegam. Trīs reizes dienā tiek vadīta kopīga 30 minūšu meditācija. "Meditācija nav obligāta, taču tiem, kas vēlas, šīs nedēļas laikā skolotājs palīdz padziļināt šo praksi, turklāt tas ir lielisks veids, kā sākt būt klusumā. Daļa no dalībniekiem meditē vairākas reizes dienā, daļa pavada laiku, lasot grāmatas, kuras gadiem bija uzrunājušas. Citi dodas garās pastaigās un reflektē caur dabu, sporto, taču visi ievēro klusumu."
“Ir saturs, ir forma, ir pieeja, ir profesionāla pavadība. Tas viss dod iespēju iet savu iekšējo ceļu – kā tu vari apstāties, uzpildīties un proaktīvi pastrādāt.
Vai būtu kā īpaši jāsagatavojas? Nē, patiesībā nav jāzina nekas – pietiek ar vēlmi apstāties un būt. "Arī, ja jums nav nekādas pieredzes, nedz ar meditāciju, nedz citām praksēm, – brīnišķīgi, jo klusums pats par sevi ir skolotājs, turklāt šī nedēļa sniedz iespēju apgūt savu praksi, un tur arī paveras ceļš," pauž Lita.
Tā kā klusums nav tikai vārds, bet gan process, tam piemīt ārkārtīgi spēcīgs fizioloģiski ārstnieciskais efekts, par to ir daudz pētījumu un rekomendāciju no Pasaules Veselības organizācijas. Taču klusumam jābūt kvalitatīvam – vidē, kur noņemti visi kairinātāji, pienākumi un ikdiena, tikai tad stabilizējas nervu sistēma un atjaunojas miegs. Līdzīgi kā slimojot – ir jāpaliek gultā, jāļauj ķermenim atveseļoties, līdz palēnām varam atgriezties ikdienā.
Tā kā klusums nav tikai vārds, bet gan process, tam piemīt ārkārtīgi spēcīgs fizioloģiski ārstnieciskais efekts, par to ir daudz pētījumu un rekomendāciju no Pasaules Veselības organizācijas. Taču klusumam jābūt kvalitatīvam – vidē, kur noņemti visi kairinātāji, pienākumi un ikdiena, tikai tad stabilizējas nervu sistēma un atjaunojas miegs. Līdzīgi kā slimojot – ir jāpaliek gultā, jāļauj ķermenim atveseļoties, līdz palēnām varam atgriezties ikdienā.
Kas notiks, ja nedēļu neizmantošu telefonu un nerunāšu?
Ne vienu vien uztrauc jautājums, vai pēc šādas nedēļas viņš nekļūs apātisks un mazāk kvalitatīvs ikdienas spējās. "Godīgi, arī pati sev uzdodu šo jautājumu, īpaši brīžos, kad īstenoju kādas jaunas ieceres. Vienā vārdā – nē! Tieši pretēji. Ikdienā esam spēcīgā mentālā gūstā, mūsu smadzeņu sistēma darbojas tā, ka ar prātu "jau paredzam" rezultātu. Patiesībā tas ir mehānisms, mūsu izdzīvošanas paternu vadīts, tālu prom no dvēseles vai ķermeņa, vai aicinājuma. Šīs domas piezogas tad, kad baidāmies mainīties vai, precīzāk sakot, ego aizstāvas," skaidro Lita.
Pasaule neapstāsies vienas neatbildētas ziņas dēļ! Ar izbrīnu nedēļas beigās dalībnieki secina, cik daudz lietu un situāciju patiesībā atrisinās paši no sevis. Palaist grožus un paklusēt ir vērtīgi, šādi mēs mācāmies uzticēties nevis sev, bet dzīvei. Ar mierīgu prātu pareizie jautājumi un atbildes atnāk pašas. Klusums nenozīmē tukšumu – tas ir aktīvs atjaunošanās fons. "Notiek pāreja no ierastā domāšanas veida uz plašāku esību – to var saukt arī par sirds prātu."
Pasaule neapstāsies vienas neatbildētas ziņas dēļ! Ar izbrīnu nedēļas beigās dalībnieki secina, cik daudz lietu un situāciju patiesībā atrisinās paši no sevis. Palaist grožus un paklusēt ir vērtīgi, šādi mēs mācāmies uzticēties nevis sev, bet dzīvei. Ar mierīgu prātu pareizie jautājumi un atbildes atnāk pašas. Klusums nenozīmē tukšumu – tas ir aktīvs atjaunošanās fons. "Notiek pāreja no ierastā domāšanas veida uz plašāku esību – to var saukt arī par sirds prātu."
Sagatavoties "Klusuma nedēļai" vari ar trim vienkāršiem soļiem:
- Nedēļu pirms ierašanās "Stacijā" saīsini ekrānlaiku vakarā.
- Paplašini "klusuma logus" ikdienā (2 x 10 min.).
- Līdzi ņem tikai nepieciešamo, pārējais "Stacijā" ir uz vietas.
"Stacija" – vieta kā klusuma pavadone
Garīgo prakšu centrs "Stacija" atrodas Lūžņas ciematā, Ovīšu Nacionālā parka teritorijā, kur teju nav cilvēku. Visapkārt ir tikai mežs, jūra un vējš. Teritorijā ir Klusuma nams ar istabiņām, meditācijas zāle, bibliotēka, ēdamzāle, kupols un labiekārtotas vietas pie dabas. "Viss veidots un pakārtots tā, lai cilvēkam nebūtu jādomā par sadzīvi, bet tikai jāļaujas būt," stāsta "Stacijas" veidotāja. Klusums mūsdienās jau kļūst par uztveramu resursu vai, moderni sakot, "sertificējamu klusumu". Arī vieta, kur atrodas "Stacija", atbilst šim principam – dabas ieskauta, skaistās, neskartās Baltijas jūras krastā.
Vai klusums man palīdzēs, ja esmu izdedzis?
"Pavisam nesen saskāros ar pētījumiem par to, cik daudz uzņēmumu un kā investē darbinieku veselībā. Visi uzņēmēji un vadītāji vēlas savā komandā spēcīgus un radošus darbiniekus, šāda nedēļa ir ļoti bagātinoša arī profesionāli "tukšam" cilvēkam, jo, ļaujot kvalitatīvi atjaunoties un centrēties, rodas jaunas idejas. No haosa un tukšuma nonākt līdz skaidrai vīzijai un, ne mazāk būtiski, sajust, kā to realizēt," skaidro Lita.
"Tāpēc pasaulē ir ieviests jauns termins "quiet travel", kurš kā reiz ir balstīts tajā, lai atgūtos un atvērtu arī savu potenciālu vai kreativitāti. Aizvien vairāk viesnīcu piedāvā digitālos "detoksus", klusos numuriņus, arī nakšņošanu nekurienē tieši ar šādu mērķi. Gan mediji, gan nozares organizācijas iezīmē to kā pieprasījuma vilni, nevis modes kaprīzi."
"Tāpēc pasaulē ir ieviests jauns termins "quiet travel", kurš kā reiz ir balstīts tajā, lai atgūtos un atvērtu arī savu potenciālu vai kreativitāti. Aizvien vairāk viesnīcu piedāvā digitālos "detoksus", klusos numuriņus, arī nakšņošanu nekurienē tieši ar šādu mērķi. Gan mediji, gan nozares organizācijas iezīmē to kā pieprasījuma vilni, nevis modes kaprīzi."
Lita un Filips Rubeņi, Stacijas veidotāji
Cilvēka labbūtība ir pamats, lai viņš būtu ne tikai labs darbinieks, bet arī tuvinieks ģimenei vai draugs. Izdegšana nav tikai pārstrādāšanās, tā ir dzīvošana bez kontakta ar sevi. Lita Rubene kā osteopāte novērojusi, ka izdegšanai ir priekšvēstneši, kurus var gudri pamanīt. Taču ar prātu tos negribam redzēt, vienkārši "saņemamies" un dodamies tālāk. Tādējādi piezogas hroniskas slimības, atkarības vai nepietiek spēka. Proti, dienas otrajā pusē ķermenis burtiski sabrūk, nespējot vairs turpināt. Gluži kā telefoni – izlādējamies. Resurss attiecībā pret pienākumiem sarūk.
"Bet, ja esam kontaktā ar savu dzīvi, avotu, Visumu vai Dievu, sauc to, kā vēlies, tad esam plūsmā un ļaujam arī dzīvei caur mums notikt. Nereti mainās arī vajadzības un pienākumi. Un nez kāpēc arī spēka visam pietiek, ir prieks par lielām un mazām lietām, kļūstam vieglāki un reaģējam daudz rāmāk," saka Lita. "Klusuma nedēļa" palīdz atgriezties pie vajadzībām, sajūtām, iekšējās enerģijas un centra. "Uzlādēt bateriju" dziļākā nozīmē, jo apgūstam sinerģiju ar dzīvi, aicinājumu un atpūšamies.
"Bet, ja esam kontaktā ar savu dzīvi, avotu, Visumu vai Dievu, sauc to, kā vēlies, tad esam plūsmā un ļaujam arī dzīvei caur mums notikt. Nereti mainās arī vajadzības un pienākumi. Un nez kāpēc arī spēka visam pietiek, ir prieks par lielām un mazām lietām, kļūstam vieglāki un reaģējam daudz rāmāk," saka Lita. "Klusuma nedēļa" palīdz atgriezties pie vajadzībām, sajūtām, iekšējās enerģijas un centra. "Uzlādēt bateriju" dziļākā nozīmē, jo apgūstam sinerģiju ar dzīvi, aicinājumu un atpūšamies.
“Nešaubies, pamēģini! Klusums nav biedējošs, tas ir atbrīvojošs. Mēs katrs sevī nesam atbildes, bet ikdienas steigā un vidē tās nedzirdam. "Klusuma nedēļa" ir iespēja atrast, restartēt sevi un smelties spēku dzīvei un priekam. Un reizēm viena šāda pieredze var mainīt visu dzīves virzienu. Kad apklust pasaule, sadzirdam sevi.