Atsauksmes

 

  • Man dzīvē bija iestājies brīdis, kad saproti, ka pa vecam vairs nevari, bet kā dzīvot tālāk – nav ne jausmas. Tā ir diezgan briesmīga sajūta, brīžiem liekas, ka smadzenes tūliņ uzsprāgs, jo tu nesaprotu, kas ar tevi notiek un, kā ar to tikt galā. Savos meklējumos nonācu līdz Dvēseles mākslas programmām, izlasīju grāmatu, saņēmos, pieteicos un piedalījos 3 dienu ievada programmā. Tās bija emocionāli ārkārtīgi piesātinātas un izaicinošas dienas, darot lietas, kas iepriekš būtu licies kaut kas neiedomājams no normāla mūsdienu sabiedrības locekļa skatu punkta! Taču, lai cik emocionāli grūti nebija, tas bija mana jaunā ceļa sākums. Kopš tā laika esmu piedalījies vairākās programmās, ko vada Raina un Georgs. Dalība šajos pasākumos man palīdzēja uzsākt un turpināt sevis izzināšanu un transformāciju, kas brīžiem galīgi nav viegli. Tāpēc, ļoti svarīga ir Rainas un Georga apbrīnojamā spēja iedziļināties un nolasīt cilvēku, piemeklējot tieši viņam noderīgus mierinājuma vai uzmundrinājuma vārdus un padomus ir ļoti palīdzoša.
    Tas ir bijis tā vērts un es priecājos, ka liktenis, vai kas cits atveda mani uz Dvēseles mākslām!
    Andris

 

  • Man tie ir bijuši vērtīgi ceļojumi dvēseles dzīlēs izcilu Skolotāju un pavadoņu pavadībā, kas palīdz ik reizi pa solim tuvoties savam autentiskumam un dzīvei saskaņā ar savas dvēseles unikālo frekvenci. Patīkami, ka tā ir arī vieta kur var sastapt citus Meklētājus, cilvēkus ar patiesi skaistām dvēselēm.
    Daina

 

  • 2022. gada sākumā sev apsolīju, ka izmēģināšu dažādas prakses, pieejas, pasākumus, notikumus, seminārus, tēmas utt., pat, ja man tie liksies jocīgi (man vien zināmās saprāta robežās :)), jo man patiesi prasījās paplašināt savas pieredzes robežas. Apsolīju nevērtēt, nekritizēt, pirms neesmu pati pamēģinājusi. Un pat, ja piedaloties liksies jocīgi, vienkārši paņemšu sev derīgo, ļaušos eksperimentam un miers. Tā es arī nokļuvu vasarā Lūžņā, kur vienu no "Dvēseles mākslu" pasākumiem vadīja Georgs Rubenis un Raina Loka.
    Tās bija brīnišķīgas dienas ar sevi, dabu, saviem jautājumiem prom no ikdienas trokšņiem (mhm, tur nav zonas). Es izbaudīju gan sarunas ar sevi, gan grupas dalībnieku STĀSTUS, gulēšanu ārā kur pagadās zem zvaigžņotām debesīm (var arī negulēt, kur pagadās, nebaidieties), iešanu tumsā un Rainas un Georga iejūtīgo klātbūtnību un klātesamību katra individuālajā un grupas kopējā pieredzē.
    Vai man šis notikums šķita jocīgs? Jā! Vai tas bija noderīgs - jā! Vai es šo iesaku citiem? Jā! Arī tiem, kuriem daudz kas šķiet jocīgs un visu gribas salikt ekselī un sistēmā, tāpat kā man! Priekš manis šeit bija lielisks līdzsvars starp tveramo, saprotamo, pierādāmo un to, ko nav tik vienkārši ielikt kādā jēdzienā, sistēmā vai izskaidrojumā, kas galu galā patiesi ļāva paplašināt savas pieredzes robežas.
    Meldra

 

  • Georgs un Raina man pavēra jaunu pasauli, kura es nezināju, ka eksistē un ka tai varu piekļūt. Es iemācījos un vēljoprojām izmantoju daudzas prakses no Dvēseļu mākslām... Es iemācījos pietuvināties dabai un ar to sarunāties. Un ticiet vai nē, tā man atbild. Ne jau ar latviešu valodas vārdiem. Bet ar kaut ko netveramu, ko tomēr mana apziņa spēj notvert un iztulkot cilvēku valodā. Un es dejoju... Priekš sevis. Tikai priekš sevis, nevienam citam. Tie ir mani mazie dzīves rituāli, kurus man gribas paturēt tikai sev. Tās ir manas intīmās attiecības ar kaut ko lielāku ārpus manis un dziļāku sevī. Es daudz vairāk ļauju būt, nekā cenšos vērtēt. Ļauju būt.. un atlaist. Georgs un Raina nav vienkārši cilvēki manā dzīvē. Viņi ir patiesi līdzgaitnieki, klātbūtnes un pieņemšanas iemiesojumi. Iedvesmotāji un vērotāji. Milzīgs paldies, ka nesat šo gaismu! Māra Alsberga

 

  • Ar Georgu un Rainu iepazinos pagājušā gada programmā "Ievads dvēseles mākslās". Uzreiz nemaz tā nelikās, bet tagad saprotu, ka tas ievirzīja manu dzīvi ne nu gluži jaunā gultnē, bet, varētu teikt, ka jūtu blakus čalojošu upes plūdumu. Tas lielā mērā ir tādēļ, ka pēc programmas tika izveidota "Dvēseles mākslu" kopiena, kur Raina un jo sevišķi Georgs tik dāsni un sirsnīgi dalās ar impulsiem un iedvesmām dzejoļu, mūzikas, atziņu un ieteikumu veidā. Patika 21 dienas izaicinājums, kas bija septembrī, jo sevišķi iedotā tehnika "Padomes aplis" ar iekšējo bērnu.
    Man šķiet, ka programma "Ievads dvēseles makslās" varētu būt garāka (5 dienas).
    Visādā ziņā esmu ļoti pateicīga par piedzīvoto!
    Aija

 

  • Katram sava prakse. Es atradu, vai drīzāk mani atrada Soulcraft. Tā bija kā sen iecerēta satikšanās ar kādu, ar kuru ir lemts tālāk doties kopīgā Ceļā. Esmu dzirdējis, ka vērtīgi esot praktizēt un kopā savīt vairākas prakses, ka tas kopīgajam iekšdarbu procesam palīdzot raitāk tikt uz priekšu. Man Soulcraft radīja izšķirošu izrāvienu visā, ko līdz tam biju praktizējis. Biju kārtīgi iestidzis un pārāk saintelektualizējis savus intrapsihiskos procesus laikā, kad paša dzīve belza smagi visos līmeņos – kā kolektīvi tā personīgi. Mēģināju ar prātu sevi izdomāt ārā no problēmām, kuras, kā izrādās, arī bija izdomātas. Un tad es sastapu kādu pavadoni, kas mani saudzīgi ieveda manis paša vismežonīgākajās dvēseles telpās. Tur sākās mans elpu aizraujošais ceļojums, kurā var ilgas naktis pavadīt vienatnē meža biezoknī, sastapt vilku ar puķi aiz auss, ļaut jūrai sevi aplidot, četras dienas neapēst ne kumosiņa ēdiena, bet justies spēcīgs un možs, iemīlēt visas savas aizkulisēs saslēptās bezlomu aktrises, kuras tik ilgi ir alkušas uzmanības, bet prāts tās bija apzīmogojis kā “neglītas” vai pat “bīstamas”… Soulcraft nesola vieglu ceļu, bet es to gāju. Soulcraft nesola tikai jaukas un ekstātiskas tirpas, bet gan nokāpšanu pie savas biezākās tumsas un visa, kas tajā saslēpts. Soulcraft man ir iemācījis sadraudzēties un atrast sevī telpu visam tam, ko biju mērķtiecīgi izstūmis un noraidījis. Soulcraft man ir iemācījis pieņemt to, ko es nesaprotu un to, ka patiesībā nekas jau tā dikti nav jāsaprot. Bet sajust gan ir svētība.
    Gustavs

 

  • Esmu bijusi pie Georga un Rainas uz vienu pasākumu ''Ievads dvēseles mākslā'', bet noteikti došos vēl! Esmu jau rezervējusi vietu. Jau pati vieta Lūžņa ir klusa, mierīga, meža un jūras ieskauta. Kaut grupā bijām daudz dalībnieku, vienmēr jutu ka par mani interesējas, rūpējas. Tas man bija ļoti svarīgi, jo visi uzdevumi bija saistīti ar vairāk vai mazāk iziešanu no komforta zonas. Patikās ka nekas netika uzspiests, pārmests, vienmēr iedrošināja, uzmundrināja, uzklausīja. Sajūta pēc pasākuma bija lieliska, kā pēc labi padarīta darba. Un vēl radās tā sajūta,ka tas ko es daru ir, tieši tādā veidā un tempā, labi priekš manis. Es iesaku doties uz Georga un Rainas organizētiem pasākumiem, ja esat gatavi atklāt sevī daudz jauna , pārsteidzoša, ne tikai to kas glaimo, bet arī to straujo, ragaino, trakojošo, raupjo, unikālo kas jūsos ir. Tur satiksiet arī citus domubiedrus un pamanīsiet ka tādu nav mazums!
    Neizmirstamas ir arī Lūžņā pasniegtās gardās, veģetārās maltītes! Ar cieņu Gunta Kristapsone

 

  • Soulcraft vai dvēseļu prasmju retrīti Latvijā ir kā milzu dāvana mūsu sabiedrībai. Daudzo karu, posta un brutāla režīma rezultātā esam emocionāli smagi ievainota sabiedrība. Ja netiekam galā ar saviem ievainojumiem, nesam tos tālāk. Soulcraft māca saudzīgi un vērīgi ieklausīties savas dvēseles dziesmā, caur sapņiem, caur klaiņojumiem dabā, caur sarunām ar augiem un dzīvniekiem. Tas māca dziedināt sevi un palīdzēt dzidināties citiem, kopumā padarot mūsu par redzīgākiem un iejūtīgākiem cilvēkiem.
    Lolita

 

  • Soulcraft has been a challenging and tranformative program. Practical benefits like meeting new people, being close to nature, having the time to be completeley on my own without any distractions are some of the reasons I would suggest this program to others.
    But on a deeper level - this progrem gently forced me to step outside my comfort zone and enter an altered state of awareness - closer to my soul, mother nature and humanity.
    Matīss

 

  • Par Soulcraft 11 dienu garo programmu Vision Quest
    Manā gadījumā VQ bija jautājums par to, bet kā dzīvot tālāk? Tur bija kaut kādas līdzi paņemtas un “neapēstas” skumjas, aizvainojumi, bēdas par savu stāvokli un viss ap un par sevi. Taču VQ beigās izrādījās, ka runa vispār nav par mani, bet par daudz plašāku tīklojumu, kurā esmu tikai maza mazītiņa daļa kā puteklītis visas cilvēces un pasaules ekosistēmas evolucionārajā attīstības procesā, kurā mēs visi kopā piedalāmies un pieaugam, garīgi nobriestam, gan eksistenciālajās sāpēs, gan arī mūsu priekos no paša pasaules sākuma līdz pat šodienai. Tas patiesi samierināja mani ar maniem apstākļiem, jo izrādījos ne tik svarīgs personāžs priekš sevis paša, bet turpinu atpazīt sevi kā mikroskopisku daļu no visa veseluma, vienlaicīgi esot ari pats veselums, līdzīgi kā manas sirmās bārdas rugājs, kurš vējā šūpojas pats par sevi, bet tomēr ir piederigs un saistīts gan ar pasauli un vēju, kas viņu šūpo, gan ar manu jocīgo ķermeni, gan pats ar savu rugāja dabu.
    Vilnis

 

  • Te jābūt un jārunā tā kā saka tava sirds, ja to neproti, vai ikdienas trokšņa dēļ vairs neatceries. Šeit tevi pieņems tādu kāds esi, ar visām tavām tarakānu armijām un domu troksni galvā, nenosodot iemācīs atkal just un ieraudzīt būtisko. Parādīs ceļazīmes atgriezties tur, kur ir vislabāk - pie sevis.
    Un ne vienmēr ir jādodas tālā ceļā, lai ieraudzītu būtisko, nav nepieciešami gadi, lai saprastu svarīgo. Dažreiz pietiek ar vienu nedēļas nogali tepat - īsto būtņu sabiedrībā. 
    Lūžņas Stacijas mežos notiek brīnumi!
    
Savukārt Soulcraft pavadoņiem Rainai un Georgam maģiski izdodas pieskarties, iekustināt un ļaut uzplaukt brīnumziedam katra dvēselē.
    
Mīlestībā Zane

 

  • Tad, kad nomoka tādi jautājumi kā - kur es esmu, ko es daru, kāpēc un kur tas viss ved, Soulcraft dabas retrīts man palīdzēja saskatīt gan jaunus skatu punktus, gan plašāku horizontu (arī burtiski - nakšņojot zem klajas debess). Abi gidi Georgs un Raina ir vislabākie ceļveži, kādus var iedomāties – jaudīgi profesionāļi savā jomā, uz kuriem var droši paļauties, justies saprastam. Retrītu programma ir gan ārkārtīgi skaista dēļ atklātās jūras piekrastes ar neskartās dabas, gan reizē ļoti spēcīga un skaudra ar savām atklāsmēm. Soulcraft dabas retrīts bija mana pirmā programma stacija.lv, bet ne pēdējā - tā bija spēcīgs pagrieziena punkts, lai sadzirdētu savas dvēseles balsi. Paldies Rainai un Georgam!
    Ilze E., Rīga